Izmaiņas Dzelzceļa likumā

Izmaiņas Dzelzceļa likumā

2022.gada 1.novembrī ir stājušies spēkā Dzelzceļa likuma grozījumi, kuri paredz arī izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa drošības nodrošināšanas regulējumu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk – Inspekcija), lai novērstu domstarpības un iespējamus tiesiskā regulējuma pārpratumus, kā arī atbalstītu turpmāku dzelzceļa sistēmas dalībnieku darbību, sniedz skaidrojumus par jauno Dzelzceļa likuma regulējumu.

Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punkta grozījums paredz, ka Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi ir dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas ir noteiktas Dzelzceļa likumā, tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajās prasībās.

Šis jaunais “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu” termins apvieno sevī tehniskās un drošības prasības, kuras noteiktas gan ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (turpmāk – SITS), ar kurām ir noteiktas tehniskās prasības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmām, gan ar kopējām drošības metodēm (turpmāk – CSM), ar kurām nosaka piemērojamās metodes drošības mērķu sasniegšanai, gan ar nacionālajām prasībām. Tas nozīmē, ka turpmāk ar terminu “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” sapratīs gan Ministru kabineta noteikumus, gan SITS, ieskaitot OPE SITS¹, gan CSM, ieskaitot CSM par risku novērtēšanu² un CSM par pārraudzību³.

Vienlaicīgi ar “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu” termina grozījumiem jauna Dzelzceļa likuma 36.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros nosaka nacionālās prasības attiecībā uz:

1. kritiskajiem parametriem dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai;
2. B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipiem;
3. kritiskajiem parametriem ritekļu tehniskajai ekspluatācijai;
4. satiksmes organizācijas principiem manevru kustībā un ārkārtas situācijās;
5. prasības nestandarta pārvadājumiem;
6. prasības sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem.

Daļa no Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumu Nr. 724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” (turpmāk – TEN) normām jau tiek regulēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Lai novērstu pretrunas ar Eiropas Savienības tiesību aktu normām, TEN vietā paredzēts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par nacionālajām prasībām tajās jomās, kas nav ietvertas Eiropas Savienības tiesību aktos.

Lai noteikumu projekts tiktu pienācīgi apspriests ar dzelzceļa nozares dalībniekiem Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 61.punkts paredz, ka ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim spēkā paliks Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.

Prasības, kuras šobrīd ir noteiktas TEN, tiks pārskatītas un sadalītas:

• prasībās, kuras tiks iestrādātas jaunajos Ministru kabineta noteikumos atbilstoši deleģējumam,
• prasībās, kuras atbilstoši OPE SITS¹ publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs noteiks kā sava dzelzceļa tīkla “Maršruta aprakstu” un kā savas drošības pārvaldības sistēmas neatņemamu daļu,
• prasībās, kuras atbilstoši OPE SITS¹ pārvadātāji un manevru darba veicēji noteiks kā “Mašīnistu procedūru rokasgrāmatu” un kā savas drošības pārvaldības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Lai veiktu priekšlikumu izstrādi jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, Inspekcijai būs nepieciešama arī aktīva publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju līdzdalība projektu izstrādē un apspriešanā.

Ministru kabineta noteikumu atcelšana

Jaunais Dzelzceļa likuma regulējums atceļ šādus Ministru kabineta noteikumus:

• Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 360 ,,Noteikumi par dzelzceļa speciālistiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.360)
• Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumi Nr.236 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.236).

Šo noteikumu atcelšana ir saistīta ar pāreju uz Eiropas Savienības prasību pilnvērtīgu izpildi, novēršot prasību dublēšanos un iespējamas Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu pretrunas, jo minētie Ministru kabineta noteikumi regulēja jomas, kuras jau tiek regulētas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem – kopējām drošības metodēm un savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Turklāt, Dzelzceļa likuma 36.⁴ panta otrā daļa nosaka pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par savas dzelzceļa sistēmas daļas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto riska kontroli, ar drošības pārvaldības sistēmas palīdzību nodrošinot dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību gan savā tās daļā, gan ņemot vērā riskus, kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo personu darbību.

Šobrīd pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmas ir apliecinātas ar izsniegtajiem drošības sertifikātiem vai drošības apliecībām un ir uzskatāmas par pietiekoši efektīvām, lai šie galvenie dzelzceļa sistēmas dalībnieki spētu droši sniegt savus pakalpojumus un kontrolēt riskus. Tā kā procesi personāla kvalifikācijas nodrošināšanai jau ir iestrādāti drošības pārvaldības sistēmās, tad izmaiņas, ko rada jaunais Dzelzceļa likuma regulējums, prasa korektīvas izmaiņas jau apliecinātajās drošības pārvaldības sistēmās, un rada iespēju pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem pielāgoties dzelzceļa nozares izmaiņām un attīstībai.

Dzelzceļa speciālisti

Noteikumi Nr. 360 aptvēra jomu, kuru jau regulē OPE SITS¹, proti, pielikuma 4.6. un 4.7. apakšpunkti nosaka prasības dzelzceļa darbinieku profesionālai kompetencei un veselības un drošības nosacījumiem, bet CSM attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmām⁴ I pielikuma 4.2. apakšpunkts un II pielikuma 4.2. apakšpunkts nosaka prasības attiecībā uz dzelzceļa darbinieku kompetenču pārvaldības sistēmām.

Noteikumu Nr.360 atcelšana pārvadātājiem, manevru darba veicējiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nerada īpašas izmaiņas ikdienas drošības nodrošināšanas procesā, jo augstākminētais Eiropas Savienības regulējums joprojām nosaka prasības dzelzceļa darbinieku (dzelzceļa speciālistu) profesionālai kompetencei un kvalifikācijai, kā arī šo darbinieku veselības un drošības nosacījumus, un ir obligāts drošības sertifikāta vai drošības apliecības saņemšanas priekšnoteikums. Prasības dzelzceļa speciālistiem, kas ir iesaistīti vilcienu sagatavošanā, piemēram, vilcienu sastādītājiem, galvenajiem konduktoriem, noteiktas OPE SITS¹ G papildinājumā un ir pietiekoši detalizētas, lai tās piemērotu šo darbinieku kompetences novērtēšanai. Noteikumu Nr.360 atcelšana mazina administratīvo slogu un valsts iejaukšanos dzelzceļa sistēmas dalībnieku  ikdienas darbā un nostiprina pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildību par savām drošības pārvaldības sistēmām un dzelzceļa speciālistu sagatavošanu atbilstoši savām vajadzībām.

No praktiskā viedokļa dzelzceļa speciālistu kvalifikācijas prasības un kritēriji, kā arī zināšanu vai prasmju pārbaudes sistēma, kura jau ir izveidota saskaņā ar Noteikumiem Nr.360, pilnībā atbilst OPE SITS¹ un CSM par drošības pārvaldības sistēmām prasībām⁴ un prasa tikai redakcionālas izmaiņas pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmu dokumentos, kuras var veikt, piemērojot iekšējo drošības pārvaldības sistēmas pārskatīšanas procesu. Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izvēles brīvību noteikt tādu darbinieku profesijas, kuru darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi un kuri ir uzskatāmi par dzelzceļa speciālistiem, kā arī Inspekcijas nepiedalīšanos praktiskās dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudēs.

Mašīnista palīgs un mašīnists instruktors

Noteikumi Nr.236 aptvēra jomu, kura jau tiek regulēta OPE SITS¹, proti, pielikuma 4.6. un 4.7. apakšpunkti nosaka prasības dzelzceļa darbinieku profesionālai kompetencei un veselības un drošības nosacījumiem. Turklāt OPE SITS¹ F papildinājums satur detalizētas prasības mašīnistu palīgu kompetences nodrošināšanai. CSM attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmām⁴ I pielikuma 4.2. apakšpunkts un II pielikuma 4.2. apakšpunkts nosaka prasības attiecībā uz dzelzceļa darbinieku kompetenču pārvaldības sistēmām.

Noteikumu Nr.236 atcelšana nozīmē, ka mašīnistu palīga un mašīnistu instruktora amatos turpmāk varēs strādāt arī personas bez valsts iestādes izsniegta kompetences sertifikāta, ja pārvadātāji, manevru darbu veicēji un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji nodrošinās noteiktas procedūras drošības pārvaldības sistēmās.

Praktiski tas nozīmē, ka mašīnistu palīgiem visas profesionālās kompetences pārbaudes ir jāveic darba devējam saskaņā ar savu drošības pārvaldības sistēmu (CSM par drošības pārvaldības sistēmām⁴ I pielikuma 4.2. apakšpunkts un II pielikuma 4.2. apakšpunkts) un atbilstoši OPE SITS¹ F papildinājuma prasībām. Pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem drošības pārvaldības sistēmā ir jānosaka mašīnistu palīgu profesionālās kompetences pārbaudes kārtība, kā arī dokumentācijas pārvaldība attiecībā uz šo procesu (piemēram, kā tiek noformēta zināšanu pārbaude, kādi dokumenti tiek izsniegti mašīnistu palīgam, kāds ir  dokumentu derīguma termiņš). Mašīnistu palīgiem, kuriem profesionālā kompetence šobrīd ir apliecināta ar iepriekš izdotu un spēkā esošu mašīnista palīga kompetences sertifikātu, kuru izsniedza Inspekcija, profesionāla kompetence ir uzskatāma par apliecinātu līdz šī sertifikāta derīguma termiņa beigām. Par mašīnista palīga profesionālās kompetences apliecinājumu var kalpot arī personai izsniegta mašīnista apliecība un saskaņotais papildu sertifikāts, kuri ir izdoti saskaņā ar 2010.gada 14.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.873 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.873), vai mašīnista apliecība un darba devēja izsniegts apliecinājums, ka personas kompetence ir pārbaudīta atbilstoši OPE SITS¹ F papildinājuma 3.punkta prasībām.

Mašīnistiem instruktoriem šobrīd esošajās pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmās ir uzticēti vairāki pienākumi, kuri skar mašīnistu profesionālo apmācību un mašīnistu praktisko iemaņu pārbaužu veikšanu. Personas, kuras veic mašīnistu instruktoru pienākumus, ir Noteikumu Nr.873 noteiktajā kārtībā sertificēti mašīnisti, kuriem ir jāatbilst visām mašīnistiem noteiktajām prasībām. Noteikumu Nr.873 VIII nodaļa nosaka prasības vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apmācībai, kur kā viena no apmācības iespējām ir paredzēta mašīnista instruktora veikta apmācība.

Šobrīd pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmās mašīnistu instruktoru veiktas apmācības un praktisko iemaņu pārbaudes ir plaši pielietotas un uzskatāmas par pietiekoši drošām un efektīvām, lai kontrolētu riskus. Inspekcijas izsniegtie mašīnistu instruktoru kompetences sertifikāti ir uzskatāmi par mašīnistu instruktoru kvalifikācijas apliecinājumiem un ir derīgi līdz derīguma termiņa beigām.

Atbilstoši jaunajam Dzelzceļa likuma regulējumam ir pieļaujamas arī citas iespējas, kā apliecināt mašīnistu instruktoru kvalifikāciju (mašīnistu instruktoru kvalifikācijas pārvaldība ir drošības pārvaldības sistēmas neatņemama daļa).

Pārvadātāji, manevru darba veicēji un infrastruktūras pārvaldītāji savās drošības pārvaldības sistēmās var ieviest arī izmaiņas, nosakot tādu kārtību mašīnistu apmācības veikšanai un praktisko iemaņu pārbaudei, kurā būtu noteikta mašīnistu instruktoru kompetences pārvaldība (atlases kritēriji, kompetences prasības, kompetences uzturēšana un uzraudzība, dokumentācijas pārvaldība). Šīs drošības pārvaldības sistēmas izmaiņas ir ieviešamas, balstoties uz risku noteikšanas un novērtēšanas analīzi un nodrošinot, ka izmaiņas nepazemina drošības līmeni salīdzinājumā ar šobrīd pastāvošo. Šādas izmaiņas ir uzskatāmas jau par būtiskām izmaiņām un par to plānošanu nepieciešams informēt Inspekciju.

Inspekcija piedāvā iespēju pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem un infrastruktūras pārvaldītājiem pārejas posmā saglabāt pastāvošo praksi ar mašīnistu instruktoru kvalifikācijas apliecināšanu Inspekcijā. Šādā gadījumā pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var vērsties ar šādu lūgumu Inspekcijā. Savukārt, Inspekcija novērtēs un apliecinās mašīnista instruktora kvalifikāciju, piemērojot šobrīd pastāvošo labo praksi. Šajā gadījumā veikt būtiskas izmaiņas drošības pārvaldības sistēmās nav nepieciešams.

Eiropas ritekļu reģistrā nereģistrējamais ritošais sastāvs

Informējam, ka līdz šim pastāvošais valsts ritošā sastāva reģistrs turpmāk kļūst par Eiropas ritekļu reģistra daļu, tāpēc Dzelzceļa likumā ir veikti grozījumi aizstājot valsts ritošā sastāva reģistru ar Eiropas ritekļu reģistru.

Valsts ritošā sastāva reģistrā bija iekļauti vairāki ritošā sastāva vienību veidi, ko drīkst nereģistrēt Eiropas ritekļu reģistrā, piemēram, dzelzceļa celtņi, kombinētās gaitas mašīnas, manevru darbu mehānismi, jo to iekļaušanai Eiropas ritekļu reģistrā ir nepieciešama ritošā sastāva vienības atbilstība SITS, kā arī tai piemērojamas kopējās Eiropas Savienības procedūras ritekļu laišanai tirgū, kas atsevišķām šādām ritošā sastāva vienībām vai nu gandrīz nav praktiski īstenojamas, vai rada nesamērīgu slogu un sadārdzinājumu.

Tāpēc Dzelzceļa likums ir papildināts ar 36.¹ panta 4.¹ daļu nosakot, ka ritošā sastāva vienības, kurās savu tehnisko īpašību dēļ nav nevienas savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju darbības jomā esošas strukturālās apakšsistēmas, drīkst nereģistrēt Eiropas ritekļu reģistrā. 

Lai noteiktu minimālās drošības prasības tādu ritošā sastāva vienību ekspluatācijai, tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks šādu ritošā sastāva vienību veidus un prasības tām, kā arī kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj šādas ritošā sastāva vienības izmantošanai.

Katra atsevišķa izmaiņa, ko rada jaunais tiesiskais regulējums, ļauj saglabāt dzelzceļa sistēmas dalībniekiem savas ikdienas darbības procesus, tomēr korektīvas izmaiņas drošības pārvaldības sistēmas dokumentos ir nepieciešamas. Inspekcija aicina dzelzceļa sistēmas dalībniekus izvērtēt šīs izmaiņas un secīgi veikt savu drošības pārvaldības sistēmu pārskati un pilnveidošanu.

¹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu

² Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 (2013. gada 30. aprīlis) par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu

³ Komisijas regula (ES) Nr. 1078/2012 (2012. gada 16. novembris) par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām

⁴ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/762(2018. gada 8. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010